Šķiet sistēma ir zaudēta spēja palūkoties uz lietām un problēmām ar svaigu skatienu. Redz, mēs dzīvojam trīs dimensionālā telpā ar laiku kā ceturto dimensiju, un mēs rēķinam fizikas uzdevumus izejot no šī fakta, kur kā mainīgi parādās šiet te paši laiks, pārvietojums. Ar šādu pieeju cilvēki nekad tik tiešām neizzinās singularitātes jautājumu. Laigan ūberzinātieni to lēnām sāk atkost. Vai vēl kāds piemērs, tu pamēģini ar palielināmo stiklu saskatīt cita palielināmā stikla sīkākās daļiņas, vai fotoonu, vai ar elektroonmikroskoopu - elektroonu! Āber, kā tev ar asiņošanu?