Ceturtdiena, 9. Jun 2005, 13:01
Tāds nesens atklājums:

Tik daudziem cilvēkiem, jēdziens maksla ir stipri jocīgs, vismaz man tā šķiet, visa vērtēšana notiek dikti vienkarši smuki / nesmuki, atiecīgi smuki - maksla / nesmuki - sūds... Pat tiem, kas dzīve ir dikti tuvi makslas pasaulei (kas macās kaučko ar mākslu saistītu, vai uzdrīkstas sevi par mākslinieku tapēc ka mājas starp nodokļu grāmatiņu, suņa potēšanas pasi, un 3.klases liecību viņiem stāv papīrīts par kadas mākslas novirziena skolas beigšanu). Man tas šķiet stipri jocīgi...

Varbūt kads var iekomentēt, nu ta pamatīgi, ko viņš tieši saprot ar mākslu...?
 ir doma | 16 raksta

Sestdiena, 18. Jun 2005, 10:09
[info]luusis

Nu jā, tēlotājmākslā es ne esmu īsti kompetenta. :)
Par to preci- visspilgtāk mūsdienās, manuprāt, tas izpaužas populārajā mūzikā, lielākoties viss tiek atražots no jau dzirdētām intonācijām, motīviem, standartfrāzēm tekstos, u.t.t. To veicina arī ierakstu kompāniju līgumi: līdz tam un tam datumam jāuzraksta 5 dziesmas. Tā lūk vairs nav radīšana, bet ražošana. Protams, gadās jau arī, ka uzrakstās kas labs, kas dabiski nācis, bet manām ausīm tas pazūd vispārējā konveijera jūklī...
Pazīstu vienu cilvēku, kurš man stāstīja, kā raksta dzeju, apmēram kā pildot matemātikas mājasdarbu: "Vakar vakarā sēdēju istabā un centos kaut ko uzrakstīt. Galīgi nesanāca, nosēdēju pusstundu".
Nu lūk, apmēram tāds ir mans viedoklis par mākslu un preci. :)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 1. Aug 2005, 12:00
[info]mexican

Nu ja taa jau ir razosana, vai pat veel trakaak atrazosana un maaksla..., talu no taas...
Iepriekšējais - Atbildēt