- Šeit ir MISKASTE un man ir apnicis strādat miskastē.
- Cik darba vietas tu esi strādajis, lai teiktu, ka šeit ir miskaste. Ir grūti atrast tik labu darba vietu kā šo, kur darbiniekiem un vadībai būtu tik ciešas pat tuvas attiecības. Ar to gribu teikt, ka maz kur atradīs vietu kur vadība būtu tik pretīmnakoša..., bla bla bla, bla bla bla, bla bla bla....
- Zini, ir tādas vaboles, kas ēd mēslus. Tās uzkrāj tos, veļ tos bumbas, lai velak ēstu. Un ir vel ļoti daudz dzīvnieku kam mēsli ir barība, majvieta un daudz mēslu... svetlaime. Tomer cilvēkam un vēl ļoti daudz daudz dzīvniekiem tie ir tikai mēsli un tie cenšas tajos neiekapt un izvairas no tiem...
- Tad tu gribi teikt, ka šeit ir sūdu bedere un mes visi esam sūdu vaboles.
- Tu to pats pateici.
- Tu MANI nosauci par mēslu vaboli!

Oponents paliek pat ļoti dusmīgs...

- Es tikai gribēju teikt, ka kas vienam mēsli tas otram majas. Un tas ka man te šķiet sūdu bedre nenozīmē, ka tas tā patiesībā ir. Es nesludinu absolūtas lietas. Es tikai saku ka mans deguns te sajūt smaku, ka man šeit ir sūdu bedre... man vajadzīgs, kas cits. Un tas ka tu dusmojies nozīmē tikai to, ka neesi savā vietā, ka neesi atbilstošs savam amatam un to ka arī tev te ir sūdu bedre un tev nebūt nepatīk šī smaka. Tu vienkarši esi pa dumju lai to saprastu, tu esi pat par dumju lai saprastu, ko tev mēģinu pateikt...

- Gribu atrast skolu, kur varētu mācīties aktiermākslu, vai vismaz ar spēcīgu ievirzi tajā. Ja nē, nākam gad iešu mācīties režiju vai kino un video operatora amatu, ja var to ta nosaukt. Ja vien atradīšu veidu kā dabūt naudu mācībam un dzīvošanai.
- Bet, vai ta ir perspektīva profesija
- Mani vairs neinteresē perspektīva, līdz šim esmu dzīvojis tikai perspektīvā un tadēļ ar nekur neesmu nonācis. Mani šobrīd perspektīva interesē tikai tik daudz kā to pareizi uzzīmēt uz papīra, kā to notvert kadrā lai radītu acij tīkamu atēlu. Bet tālumā paskatos tikai lai redzētu vai tur nav aiza vai tur nav briesmu, kas mani apdraud. Uzmetu arī aci tur lai turētu virzienu lai nenoietu no ta. Taču esmu es šeit un tagat un diezvai tas ko redzu talumā perspektīvā ir tas ko ieraudzīsu tur nonācis, diezvai mana acs var saskatīt tik sīkas detaļas, kas sarukušas ir tieši perspektīvas dēļ. Un ja sktīšos tikai perspektīvā tad tur jau ar nekad nenonakšu, tik jutīšu ka tas uz ko esmu gājis enam izgaist pazūd un tas ko redu jaunajā perspektīvā nav vairs tas ko velos. Un ko tad? Tad būs pa velu sākt saprast kur esmu un baudīt to kas ir. Esmu šeit un zinu, ko velos tagat!