Mundis

Nopietns vienkājis uz tilta sēd
Viņš cilvēks - tu tāpat
Brokastis viņš mājās ēd -
Tu tāpat!
Tev uz viņu aizvainojums sirdī sēd
Kādēļ?
Vai viņš tevi ēd?

Cilvēki, kam naudas daudz
Vai no vīra tiem nav kauns?
Kauc, ka ielās ubagu par daudz
Skatoties uz vienkāji tie pieri rauc
Labi ja vēl paskatās
Nabags vārdu bildīs - nolamās
Kas viņš ļaunu jums ir darījis?
Maizes klaipu atņēmis?
Cilvēki, kam naudas daudz
Dzīvē neredz diezko daudz
Neredz vīru, kas pēc palīdzības sauc
Slinkumu ar nelaimi tie jauc
Abas kājas tiem -
Var lekt kaut salto
Bet raud ja netiek tie pie auto
Kautko nedabū tie gaudo

Vientuļš invalīds, kas naudu lūdz...
Nemūc!
Pieej klāt!
Pajautā kā dēvet vārdā!
Nabags uzsmaidīs un prieku tevī dvesīs
Visai dienai cauri tevi nesīs
Kaut viena kāja tam ir atlikusi
Bet dvēsele nav nogurusi
Tik jāatpūšas kad kāja piekususi
Tev divas, divas kājas
Tad ņem un nes šo cauri dienai!
Par grašiem nenopirksi tu sev mājas
Tev nepietiks pat vienai sienai...
Par grašiem nevar nopirkt telti
Saproti - tas viss nav velti!