Mundis

Tikko biju ēnīcā, redzēju 3 meičas varbūt ap 14 gadu vecas. Interesantas meiteņu sarunas, nav jau labi tā noklausīties, bet runāja jau viņas tā ka pa visu ēdnīcu varēja dzirdēt.
Apsprieda savus fiziskos dotumus. Nonāca pie tā ka vai tik kāda no viņām nav par resnu, aizgāja tik tālu ka visas atkailināja vēderus un salīdzināja cik kurai daudz tauku:) Nu jā tur jau tikai āda utt utt. Bet viena tiešām bija satraukusies. Viņa "Meitenes paskataties bla bla bla, man tāds vēders ko lai daru." Gribot negribot arī man radās interese par ko ta viņa tā satraucas, godīgi tur nekā nebija, mazs', simpātisks vēderiņš, nu ne kā kā dēļ satraukties, bet meitene izklausijās izmisusi. Pats muļķīgākais ko kāda no draudzenēm izdarīj izspļāva domu, ka mazāk vajag ēst. Padomāju jā tur jau nav tālu no anareksijas. nabaga meitēns sabeigs vēl savu veselību ar šīm žurnālu un TV ieaudzinātajām muļķībām.
Vēlāk runa aizgāja pat pa krūtīm, jā, un nejau tapēc viņas run';aja klusāk, nē, turpināja tādā garā. Atkal tā pati meiča uztraucās par to ka viņai viena esot lielāka otra mazāka, un atkal padomāju ko ar mums dara TV. Tad viņa piecēlās kājās un sāka norādīt visas pašizfunktierētas anomālijas savā ķermenī. Bet meitēnam nebija ne vainas, viņai bija visas iespējas izaugt pat par ļoti skaistu sievieti.
Ārprāts, kā samaitā psihi šitās propogandētās muļķibas par skaistuma etaloniem, gandrīz vai sanāca dusmas. Kā teica kāds mans draugs, ka vīriets taču nav sunis, ka skries pēc kauliem.