pasaule ir sapista un kaa grotesks, monstrozs spoku kugjis leeni sliid tumshaa dzelmee, tikmeer cilveeki un vinju karalji kaa meenesseerdziigie nelaizh valjaa savu zeltu, zhmiedz ciet acis, raada ar pirkstiem, kjerkst demagogjijas kaa papagailji, eed asinjainus steikus, saskandina viina glaazes un sacer hashtagus. saurons tikmeer pastaigaajas siltaa un mirdzoshaa sodreeju un bailju maakonii, palecas un piesit papeedi pie papeezha, aizdedzina cigareti, un ar kaismiigu sirsninju un kveelojoshu aci klusi pie sevis pasmaida.
man riebjas ka es neko nezinu par pasauli, ka man ir tikai tas ko dazhaadi cilveeki saka, viltiigas babagajas kas grib tevi apmaaniit. man riebjas, ka cilveeki saka visaadas krasas un sentimentaalas lietas, bet turpina sagraabt cieshaak savu zeltu un demagogjijas un izlikties, ka tas uz vinjiem neattiecas. es juutos tik dezorienteeta pasaulee, vai man ir kaut kas jaadara? vai man ir jaaiet kaadam paliidzeet? bet ja nu pasaule negrib buut laba? kaa es varu vienkaarshi dziivot taa kaa meenesseerdziigais arii? vai man ir shis jaaturpina pacietiigi skatiities kaa shausmene, jo peekshnji sevi atradu esam shajaa teaatrii?
taa sajuuta, kad tu zini, ka ir noticis kaut kas ljoti slikts, un viss ko tu uzskati par adekvaatu ir seedeet uz diivaana un gremdeeties nenoteiktaas paardomaas, panaakt vienaldziibas, pienjemshanas, concern, resoluteness equilibrium. bet taa kaa visi citi turpina straadaat brainless darbus, braukt holidays, pirkt mantas, iet uz branchu, daliities smaidos, un runaat par trivia, you feel like you're in the wrong and being an alien.
man riebjas viss shis burzhuju suuds, kaadaa cilveeki sheit dziivo, un man riebjas visi cilveeki kas saka, ka ir tachu jaadziivo, un ka tu nevari izglaabt visus, un dziive nevar apstaaties.
man shkjiet, jo pasaule kljuust dramatiskaaka, jo gruutaak man ir dziivot, nejuutoties kaa liekulim, hipokraatam, 24/7 in bad faith, un darot lietas that don't make sense from global perspective, nejuutoties kaa savtiigam klaunam uz grimstosha kugja, dziivojot 'kameer veel ir kaut cik norm'. man laikam vienkaarshi gribas sajust ka 'paliek labaak' kauss nosveras kaut vai par vismazaako druscinju vairaak.
es negribu sasniegt vilielaako personisko labumu, un man neshkjiet legit teikt, ka man personiski nekas slikts nav noticis, so ko es te gruzos. es nesaprotu, kaapeec pasaule sho visu raada un kur man ir jaaiebaazh manas aizskartaas dveeseles stiigas un mans viedoklis par visu. vai tad es neesmu pasule un vai tad 'personisks labums' nav iluuzija?
man riebjas ka es neko nezinu par pasauli, ka man ir tikai tas ko dazhaadi cilveeki saka, viltiigas babagajas kas grib tevi apmaaniit. man riebjas, ka cilveeki saka visaadas krasas un sentimentaalas lietas, bet turpina sagraabt cieshaak savu zeltu un demagogjijas un izlikties, ka tas uz vinjiem neattiecas. es juutos tik dezorienteeta pasaulee, vai man ir kaut kas jaadara? vai man ir jaaiet kaadam paliidzeet? bet ja nu pasaule negrib buut laba? kaa es varu vienkaarshi dziivot taa kaa meenesseerdziigais arii? vai man ir shis jaaturpina pacietiigi skatiities kaa shausmene, jo peekshnji sevi atradu esam shajaa teaatrii?
taa sajuuta, kad tu zini, ka ir noticis kaut kas ljoti slikts, un viss ko tu uzskati par adekvaatu ir seedeet uz diivaana un gremdeeties nenoteiktaas paardomaas, panaakt vienaldziibas, pienjemshanas, concern, resoluteness equilibrium. bet taa kaa visi citi turpina straadaat brainless darbus, braukt holidays, pirkt mantas, iet uz branchu, daliities smaidos, un runaat par trivia, you feel like you're in the wrong and being an alien.
man riebjas viss shis burzhuju suuds, kaadaa cilveeki sheit dziivo, un man riebjas visi cilveeki kas saka, ka ir tachu jaadziivo, un ka tu nevari izglaabt visus, un dziive nevar apstaaties.
man shkjiet, jo pasaule kljuust dramatiskaaka, jo gruutaak man ir dziivot, nejuutoties kaa liekulim, hipokraatam, 24/7 in bad faith, un darot lietas that don't make sense from global perspective, nejuutoties kaa savtiigam klaunam uz grimstosha kugja, dziivojot 'kameer veel ir kaut cik norm'. man laikam vienkaarshi gribas sajust ka 'paliek labaak' kauss nosveras kaut vai par vismazaako druscinju vairaak.
es negribu sasniegt vilielaako personisko labumu, un man neshkjiet legit teikt, ka man personiski nekas slikts nav noticis, so ko es te gruzos. es nesaprotu, kaapeec pasaule sho visu raada un kur man ir jaaiebaazh manas aizskartaas dveeseles stiigas un mans viedoklis par visu. vai tad es neesmu pasule un vai tad 'personisks labums' nav iluuzija?
10 atziņas | teikt