"Man nevajag privāto vecmāti, bet esmu gatava samaksāt 150 eiro, iestājoties Dzemdību namā, kaut vai tikai par to, lai mani nenolamā."

Izlasiiju dzemdiibu rakstu Satori un noshokeejos / gremdeejos 'nostaljgjijaa' par Latviju. Moloxs moloxa galaa.

Lai arii manas dabiskaas, naivaas dzemdiibas bija kontrakciju ellishkjiigaa agonijas teroristiskaa balliite, kur pati beerna stumshana bija salds atvieglojums, es jebkuras citas sievietes staastaa klausoties juutos kaa taada puskoka leeceeja. Jo es aizbraucu uz slimniicu, iekaapu uudenii, man pat ne reizi neviens nepieskaaraas tikai pameerija beerninjam sirdspukstus, un peec 3 stundaam bezpaliidziigas cieshanas S bija klaat. Es pat iisti nepamaniiju savas divas vecmaates un neatceros kaa vinjas izskataas, vai ka vinjas jebko iipashi buutu teikushas, iznjemot "you're doing really good." Par spiiti manai histeeriskai, mezha zveera bezdieviigajai bauroshanai. Which was perfect, jo 1) mani nenolamaaja un 2) mani netrauceeja.
Es pat nespeeju aptvert scenaariju, kur pret mani tajaa briidii kaads vareetu iztureeties ljauni vai kaut ko ljechiit, jo es legit paarveerstos vilkaa un nokostu tai roku, saberzhot skrimshljus ar saviem iekaisusho saapju dzerokljiem.

Basically es gribeeju uzrakstiit, cik gariigi fucked up ir visas taas raganas, kas otrai sievietei var buut tik saltas tik saapiigaa briidii. Disguisting malevolence un shame! shame! shame!