Šajā konkrētajā gadījumā ārsts, or whoever was it that called me, izjautāja par vienu minimālu blakussimptomu (mild diziness), ko nožēloju ka pieminēju un kas almost definitely radās no iepriekš izraksītajām zālēm, nevis par pašu galveno problēmu - to būtībā ignorēja.

So problēma nav manī. Ja ārstam konkrēti pasaka, kas tev sāp, par ko esi norūpējies; un tajā vietā, lai viņš adresētu sāpošo ķermeņa daļu un atbildētu uz rūpestiem un jautājumiem par to un par izrakstītajām zālēm, viņš kaut ko bezsakarīgi lasa no anketiņas par teju neesošu simptomu, kas jau ir ierakstīts zāļu blaknēs, prasa vai man pēdējās nedēļas laikā ir bijusi operācija un vai es pašlaik smagi asiņoju, un vēl visādus brīnumus, tas man nav pieņemami. Man nevar iestāstīt, ka tā ir īpaši gudrā un izcilā stratēģija, kas mani izārstēs.