Ai, es vispār nezinu kur likties. Man tagad tie ziemeļi, bet tikai Londonas iepatikušies. Bet varbūt ir ārišķīgi pat sapņot par kaut kā pirkšanu Londonā. Teorētiski man nav pretenziju mainīt pat pilsētu, bet es vienmēr baigi stresoju par darbiem, jo mēs abi esam tādi mazu/vidēju algu nabadziņi, kuriem var būti pārorientēties uz jaunu darbu. Vismaz es par sevi tā domāju.

Laikam jāignorē mammas viedais padoms, un vienkārši jāgaida, jākrāj, jādomā. Kā Enya saka, only time knows.