Jā.. it's a neverending story really. Zināt, kas kuram nāk par labu, kas par sliktu. Jo ir kā saki, ka ar vienu metodi var darīt gan labu gan sliktu atkarībā no konteksta.

Lai celtu labo, ir savā ziņā jāgremdē ļaunais. Bet visas dzīves uzdevums ir atklat kas ir labs un kas ir ļauns. Garīgums dod aptuvenu ieskatu, bet katrs gadījums ir atšķirīgs, džreiz tas ir more obvious, dažreiz eksistenciāla morāla dilemma.

Man ļoti patīk/trigero piemērs ar naudas došanu narkomānam, jo tas ir konkrēts veids kā viņa dzīvi padarīt sliktāku. Tajā pašā laikā, grūti iedomāties straightforward veidus, kā viņam var palīdzēt. Piemēram, ja narkomāns ir tavs draugs vai ģimenes loceklis. Ko tad tev nozīme individuālisms, ko sliktais, ko labais? Tad jāsāk filozofēt un pievērsties smagiem psiholoģiskiem jautājumiem un dilemmām. Tad arī saka love thy neighbour as yourself. Ja tu sevi mīlētu, kā tu par sevi parūpētos šādā situācijā (ne tak raustu naudu vairāk narkotikām), visticamāk disciplinētu un pielietotu mazliet harsh metodes, lai dabūtu sevi atpakaļ.