Jā, jo cilvēki ir sasaistīti. Like, literally nothing is straightforward in life! No vienas puses, prioritizējot sevi, tu kļūsti par veiksmīgaku cilvēku un noderīgāku arī citiem, bet dažādās jomās esot atkarīgam no citu darībām, sevis prioritizēšana var izrādīties, šo cilvēku prioritizēšana no kuriem esi atkarīgs/ no kuriem iespaidojies/ kurus izmanto-sastopi savā sadzīvē. Teiksim, lai labi justos ģimenē, ja tev tāda ir, lielā mērā jāprioritizē ģimenes locekļi, jo viņu izturēšanās tevi vai nu nomāks vai cels. Tāpat arī ja gribi labi justies jebkurā vidē, darbā, your neighbourhood, ballītē. Aptuveni know thyself and love thy neighbour.

Ir tāda radikāla doma, ka ir grūti būt priecīgām, kamēr kaut kur ir sēras un nesaskaņas. Bet tad var un vajag darīt visu, lai pasauli celtu, jo tā ir tava vide, no kuras esi atkarīgs. Un besīšanās, noliegšana vai savtīgums pasauli tikai bojā, kas atgriežas arvien lielākos apgriezienos pie paša. Var sākt ar savu mazo rādiusu.

Tā ka var izrādīties ka individuālisms tadā vienkāršā izpratnē nemaz neeksistē.