bet taas mazaas lietas jau arii ir taa acceptance un iederiba, tie mazie puzles gabalinji kas sakriit. kad kaut kas vai kaads vai tu pats vienaa dienaa kaut uz paris minuuteem shkjieti ka pareizajaa vietaa, vai kaut kas ir tieshi taads kaadu tavas acis atziist par skaistu, vai ar kaadu cilveeku ir tik viegli runaat vai pats sev peekshnji tik ljoti patiic. tad ir taa sajuuta, ka tu es daljinja no pasaules vinja tevi ir uz mazu briitinju pienjeemusi unconditionally un viss ir labi taja konkreetaa laika spriidii, taa tachu ir laime nee?