Bet ja neadresē prātu, tad viņš savā pašplūsmā turpina reaģēt.. un lai cik mēs rotaļātos, tas viņa veidus nemainīs. Varbūt uz kādu brīdi novērsīs uzmanību, bet es negribu visu mūžu histēriski rotaļāties, lai tikai nevajadzētu skatīties uz prāta tirāniju.
Bet varbūt es runāju kaut kādas muļķības, jo iespējams ka prātu no dvēseles nevar tik prasti nošķirt. Tomēr intuitīvi šķiet, ka ja gribas, lai prāts strādā man par labu, man viņš ir jātrennē nevis jāatstāj novārtā.