Kultūra ir kā dārzs, kas jākopj, lai tas izdzīvotu. Multikulturālisms paredz bezmazvai ko tādu kā - tev ir tiesības kopt savu dārzu, bet tagad tu esi manā dārzā, tāpēc tagad tev jākopj mans dārzs, dzīvosim visi draudzīgi la la la.

Es tagad eju cauri britu pilsonības kursam. Un tur realitātē tā arī ir rakstīts, ka britu identitāte ciena visas ticības un kultūras, bet esot UK tev būs dzīvot britiski un piedalīties/kontribūtot britu community.

Ko, protams, nekur neredz.. arābi tusē savā nodabā, poļi - savā, itāļi un protugāļi - savā, ķīnieši - savā, turki - savā.

Varbūt šāda neitrāla līdzpastāvēšana arī ir ideāls. Bet tad valsts vairs nav vienas-kultūras valsts.. kāpēc gan izcelt britu kultūru, ja reiz te ir vēl tik daudzas citas, un Londonā teju pārsvarā? Tas ir tas, kas mani kaitina - it kā saka multikulturālisms, bet tikuntā ir viena dominējošā kultūra, kas, protams, ir hipokrātija. Nesakiet britu kultūra, ja neistājaties paši par savas kultūras dominaci.