I guess it depends on what you focus on. Es kristietību redzu, kā veiksmīgu morālu principu kopumu, ko ir noformulējuši dažādi cilvēki, kas bija īpaši veiksmīgi pieslēgušies tai dziļājai/augstajai apziņai, kas mūs visus vieno. Jēzum esot visiemiesotākajam cilvēkam. Visādas paranormālijas tajā stāstā, manuprāt, beigās izrādīsies ka nav nemaz paranormālijas, vai arī ja ir, tad cilvēka uztverei nekas netraucē saprast to metaforisko nozīmi.

Bet nu atkal, ja riebj tad riebj, nav vajadzības uz to fokusēties, ja tādu nejūt. Mani vienkārši ļoti ļoti fascinē kristietība, gluži kā kaut kāda Gredzenu Pavēlnieka triloģija director's cut, it is just exciting and explains life and my confusions.