Vāvere turpina nākt. Vakar pieļāvu iepriekšējo kļūdu, nolikdama sēkliņas uz plastmasas vāciņa (tam trauciņam ko viņa aiznesa). Vāciņu viņa arī uzreiz paķēra un nesa prom, bet viņa neparedzēja, ka sēkliņas no vāciņa noslīdēs, tāpēc viņai nācās viņas uzlasīt kur nu katra bija sabirusi.

Šodien savukārt, es viņai pagatavoju take-away trauciņu no olu pakas izgriezdama individuālo olu groziņus. Sabēru saulespuķu un ķirbju sēklas un izliku uz palodzes. Sīkā (es viņu nosaucu par Čipotli) ieradās ap pusdienlaiku, un paķēra trauciņu un devās nosēsties uz sētas. Iekārtojusies uz sētas, viņa ar abām roķelēm turēdama manu kartona ķobīti rūpīgi izēda visas sēkliņas, ik pa laikam skatoties tālumā. Vēlāk viņa vēl divas reizes atnāca pie loga uz mani skatīties un diedelēt. Bet es viņu barošu tikai reizi dienā, lai nepārēdās.