Man arī ituitīvi šķiet, ka, protams, hierarhija ir dabiska. Tās apliecinājums ir visur dabā, kosmosā, atomos. Un 'visu visiem' patiešām škiet ceļš uz bailīgu haosu. Definīcijas un robežas ir nepieciešamas, idēāli ir nepieciešami lai esības fotoni neizšķīstu uncanny eksistenciāla haosa plazmā. Tāpēc, kamēr tas nav iespējams konkrētās jomās, cilvēkiem ar visām varītēm būtu jāatrod kaut vai pagaidu struktūras, un jāpieķeras tām jomām, kur var atrast kopējo. Jo kopības sajūta kā zāles sāk ārstēt visu.

Tāpēc laba ideja par mājsaimniecībām - tas būtu kaut kas pavisam jauns, jauna sabiedrības struktūra, kas nečakarējas ar kristietības simboliem, bet dod iespēju visiem tiekties uz labu dzīvi.

Bet varbūt, ka tev ir taisnība, ka netradicionālie nekad nenomierināsies kristietības priekšā, un arvien vēlēsies to pārdefinēt un morfēt, jo tas ir kas tik spēcīgs un fundamentāls, ko ir grūti pārskatīt un palaist kā nenozīmīgu.Tas būtībā ir kompliments kristietībai. Es ticu, ka civēkiem vajag simbolus, un ka vairums simboli cilvēces vēsturē jau ir nodefinēti.

Tajā pašā laikā es domāju, ka tradicionālisti vienmēr būs vairākumā, pat ja tas neatspguļojas politiskos balsojumos. Jo vairākums cilvēku, protams, neiedziļinās ne politikā ne reliģijā, ne pat paši savā dzīves filozofijā. Nu un tad iespējams ir nonākt atkal pagātnes situācijās, kur cilvēku paviršie lēmumi radīs vidi, kas piespiedīs viņus beidzot iedziļināties un uzstāt uz vērtībām, kas atkal mazina haosu.