Vēlreiz, runa nav par kaut ko, ko kāds ir pelnījis, vai nav pelnījis, vai kas kuram pienākas - tu vienkārši nevari apgalvot, ka "bērna mātes partnere" juridiski, ontoloģiski, antropoloģiski utt ir pielīdzināma tēvam, un ka ģimene ir kaut kāda savienība, kura pēc būtības un dabas nav ģimene. Tā ir vardarbība pret valodu, un, jā, šāda vardarbība un greizie spoguļi arī ir viena no "esības iespējām", bet tāpat arī alkoholisms, nodzeršanās un melošana arī ir dažas no "esības iespējām", pret kurām nevar būt vienkārša "anything goes, you do you" attieksme.
Šī ir cīņa pret neognosticismu, iemiesotības noliegumu, kurš dod priekšroku tikai pozitīviem mentālajiem stāvokļiem, kuri ir nu tik bezrobežu gaiši, tik neatkarīgi, kamēr miesa savā nosacītībā, konkrētībā velk uz leju un nu tik ļoti traucē mūsu tik ļoti lolotajai apziņai un tās priviliģētajām "sajūtām" (īstajām bad faith projekcijām).

Šiem cilvēkiem ir jāpalīdz - vispirmāk sakot taisnību, nevis lejot glaimu zapti, sakot, ka jūsu greizie spoguļi ir ok.