Patika Arta Sveces Satori raksts "Trampa mācība", kuru viņš noslēdz ar domu:

"Problēma ar Trampa sekotājiem un Kongresa ēkas iekarotājiem ir nevis tā, ka viņu vēlmes ir absurdas, bet tā, ka viņi paši nezina, kā savas iegribas mūsdienu pasaulē realizēt. Tāpēc viņi nonāk līdz atbildēm, kas visiem, viņus ieskaitot, nāk par sliktu – izdemolēt Kapitoliju, nogalināt deputātus, sagraut demokrātiskas institūcijas, iecelt tirānu, ignorēt tiesības, likvidēt medijus, izsūtīt liberastus, uzlikt visam kārtīgus ierobežojumus, lai visi redz. Tie nav risinājumi, bet risinājumu neesamība, kuru viens vai otrs politiskais darbonis veikli izmanto, paņemot to par karogu un iegūstot varu, kā jau politiķi dara. Un vienmēr tā mūžvecā muļķība – naivā pārliecība, ka šī ilgotā kārtība agrāk vai vēlāk nevērsīsies pret viņiem pašiem. Šis viss jau ir bijis, daudz asaru un asiņu izliets. Vai ir vēl kādas idejas?"

Tomēr viņš saka, ka sekotāji nezina, kā savas iegribas realizēt mūsdienu pasaulē. Protams, ka ir grūti realizēt savas vēlmes pasaulē, kur vairs nav kopsaucēju, un kur viņu vēlmes ir būtībā atceltas.

Morāle, vērtības, patiesības.. tas viss ir iziris, daudzviet degradējies, kļuvis fluīds un aizplūdis jau sen. Viņi grib pasauli, kas visticamāk vairs nav iespējama. Un tā ir sava veida iedomība gribēt to, ko tev nedod, vai paņemt to ar visām varītēm. Varbūt cilvēkiem vajag prasties, ka pasaules vēsturē vienkārši pastāv posmi, kad ir jāizdzīvo kā zāles stiebram zem tanka, gaidot citu laikmetu.

Jo nevar mainīt un pārkāpt pats savas vērtības. Tu esi kļuvis par staigājošu oksimoronu. Šīm vērtībām jābūt bezgalīgām un ārpus laika. Tām nedrīkst ne pielikt, ne atņemt. Lai kādas būtu sekas! Pretoties savai savtībai un visām savām kārēm, uzticēties Dievam, nesašķobīt Viņa teikto, neattaisnot sevi, tāpat kā Jēzus sevi nemēģināja paglābt no netaisnības. Tu esi mazāk vērtīgs nekā patiesība, un to saprast senāk bija gods.

Nākamreiz, kad Logos atgriezīsies pasaulē un kad pasaule atkal kļūs civilizēta, racionāla, un kad vērtības atgriezīsies triumfanti, kā oža pēc koronas.. tad jūs beidzot novērtēsiet to kārtību un transcendenci, ko sniedz apziņas gaisma un mīlestība.

Tagad ir laiks nožēlošanai un klusumam.