([info]methodrone) wrote on December 9th, 2020 at 04:44 pm
17 000 soļi bezdibenī.
Pedējā laikā visu laiku gribas raudāt, un esmu ar sevi tik bezgalīgi neapmierināta. Viss tas pats.. R mani negrib, man nav draugu, man nav darba, man nav dzīves mērķa. Teju ienīstu pirkt lietas sev un darīt lietas priekš sevis, bet ja to nedaru, tad jūtos vēl nepašpārliecinātāka. Lielāko daļu rītu pavadu vairākas stundas skatoties Gilmore Girls, tad prokrastinēju tīrot un kārtojot un parkārtojot un vēlreiz tīrot māju, gludinot, taisot ēst, ejot uz veikalu, domājot par to cik ļoti sevi nevaru ciest. Kāpēc es esmu tik tizla? Kāpēc mana dzīve ir kļuvusi tik tukša? Kāpēc es iespēju tik maz? Es ēdu veselīgi un nodarbojos ar sportu, daudz staigāju un labi izguļos. Tā ka es nevaru par savu tumšo prātu vainot veselību. Es vienkārši jūtos tik lieka, tā it kā man nebūtu nekādas lomas vai ietekmes pasaulē. Vienīgais, ko es iespēju ir R nodrošināt labus dzīvošanas apstākļus, bet pat viņš mani negrib līdz galam. Šis ir kaut kas tuvu izmisumam, un es nespēju noticēt, ka es neko tā labā nedaru..
 
( Read comments )
Post a comment in response:
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: