Pēdējā laikā daudz nokaujos ar domām, ka Visuaugstais man dāvājis apbrīnojamas zināšanas un intelektuālās spējas, un, pats galvenais, gandrīz netraucētu laiku domāt par to visu, neiespējama uzdāvāta kombinācija, kuru savos tūlīt 30 gados līdz šim tā arī neesmu jēdzīgi, pilnvērtīgi izmantojis, kalpojot vai dodot citiem. Stulbi, jo laika paliek mazāk, nevis vairāk.