Man pohujaaa, ka vinjam darbaa ir gruuti un aiznjemoshi, es gribu uzmaniibu sev jo es esmu pati svariigaakaa pasaules lieta blje. Es nemaaku paijaat deninjus un teikt, vai nu miiljumij, pavej, es tev uzvaariishu shmoriiti, straadaa jaukuminj, es te stuuriitii chibinaashos blje. Es maaku tikai raudaat par to ka nav kopiibas, nav saticiibas, katrs ir savaa laiktelpaa, kas noskaldiitas kaa ar to kluciigo dunci prieksh galjainiem kauliem.

Bet es zinu savu folly, savu moralao puvumu. Luudzu Dievinj, sagaadaa man veel saapes, kas izdedzina manu moraalo puvumu. Es esmu pelniijusi justies nozheelojami, jo mana izpratne par eetiku ir nozheelojama. I wanna be destroyed really.

Man shodien darbaa bija galiigs dolbis, jo ir iestaajies laiks, kad nekas vispaar nenotiek. Meegjinaaju lasiit kaut kaadus intelektuaalus rakstus Aeon un Quillette, bet I just don't fucking care about your boring shit, I want love. Tad es bezceriigi atveeru Satori un pamaniiju to kaut kaadu Akselu Hirshu, izlasiiju divus vinja rakstus par Miilestiibas Veestuli un Laimiigaako Chali, un man ap sirdi palika tik depresiivi silti. Es biju aizmirsusi, kaa ir kad atljauj juutas, veeljovairaak - kaa ir atljaut darbiibas, kas izriet juutaam. Jo peedeejo gadu es sistemaatiski atcelju visas emocijas, kas man meegjina piezagties, as in es tachu esmu augstaakaa persona, juutas ir prieksh tiem nabagiem, kas nav atradushi Jeezu. Es nezinu iisti ko rakstu, bet mani tik ljoti aizkustinaaja vinja rakstiiba, es tajaa sajutu pashas praatu no kaut kaadiem late '00ies, early '10s, bet tagad es esmu jau blje.

Tajaa pashaa laikaa, I felt today that my semi-tantrums are futile. Manii atausa prieksh muusdienaam perversa atzinja, ka viirietis ir muuzhiigais noteiceejs. Lai ko vinji teiktu par kakliem kas groza un par be your own person, uz mani shkjiet tas viss neattiecas. Es nebuushu laimiiga, liidz es nebuushu pakaartota viirietim. Es nejuutos kaa cilveeks, jo es esmu riba. Man radaas sajuuta, ka viirietis ir karalis, un ja es vinju atsutmju vai paarbaudu vai pasiivi agresiivoju, tad es varu maldiities tuukstosh gadus vientuliibaa izraidiita no vinja karaljvalsts. Bet es negribu maldiities, jo tad man nebuus, kur iet un es negribu, lai man nebuutu kur iet, jo es nekur negaaju visu dziivi. Man radaas sajuuta, ka sievietei ir jaaiet pie viiriesha, un viss paareejais ir attaalinaashnaas no sevis pashas. Lai kaa es mezhgjiitu savus izdomaajumus, lai ko es veeleetos izkalt, lai "paraadiitu" vinjam, es tikai paraadu sev, cik es esmu twisted un vientulja. My freedom seems to lie in giving up the idea of free-from him ness.

So vo! Es neesmu cilveeks, un es nevaru buut laimiiga, jo viirietis mani ignoree. Varbuut es vareeju izdariit ko vairaak, lai buutu iista sieviete, bet es nezidariiju. Blje.