Šonakt nosapņoju ūbertripī sapni.

Pēc ļoti neveiksmīgas darba tikšanās, kur priekšnieks mani nolamāja un neviens ar mani nerunāja, es totāli vīlusies iznācu uz ielas, un pamesta tur stāvēju. Pēkšņi man pienāk klāt Gobzems (!) baltā, izmirkušā uzvalkā un saņem manu roku. Man pēkšņi ir mirguļojoša melna kleita. Blakus ēkā ir svinīga balle un mēs tur ejam. Tad es ar totālu lepnumu gāju cauri ballei ar Gobzemu baltā, slapjā uzvalkā, un mēs visu priekšā sākām dramatiski dejot kaut ko starp valsi un tango, un es jūtu, ka visi ir iespaidoti un laimīgi mūs vērojot, un es izjūtu triumfu.