Zinu, ko tu ar to domā. Lai arī man intelektuāli patīk konceptu ķidāšana, tomēr, ir sajūta, kad izvērstāki psiholoģiski papildinājumi šķiet varbūt pat nevajadzīgi, vai pat ielec citā kategorijā, vai diemžēl dažreiz pat atver durvis uz šaubām. Man šķiet ir ļoti svarīgi saglabāt mistērijas (sort of neziņas mākoņa sajūtu), saglabāt apziņu, ka būtībā cilvēks nezina un nevar zināt lietu iemeslus, cēloņus, sekas, jo gan viņa dzīve, gan pasaule, gan Dievs ir noslēpums. Tieši tāpēc ir jāpaļaujas, jātic un jāpaklausa.