Nu, protams, ka tā ir, jā. Tas vispār laikam ir tomēr vieglprātīgi no manas puses, nerēķināties, ka cilvēki automātiski uzmanību pievērš nevis brīvās runas problēmai, bet gan naidīgumam pret minoritātēm. Būtībā sanāk, ka cilvēki izlasa ne to par ko es rakstu. Bet, katram ir savs interešu loks. Tomēr pilnīgi vieglprātīga es neesmu, jo pati esmu pieredzējusi daudz "verbal abuse" gan bērnībā gan nopietnākos gados, un ne mirkli (cik atceros) neesmu vēlējusi aplauzt šo cilvēku tiesības izrunāties vai gribējusi šiem cilvēkiem atriebties. As far as I'm concerned "viņi nezina ko viņi dara", pat ja viņi to dara ar sirdīgu nolūku un mērķtiecīgi, un nav mana darīšana, ka viņi ir rupji neirotiķi. Tas, ka man tas nav patīkami, ir tik pat pašsaprotami, kā man nav patīkami, kad man ir iesnas, kad es atdauzu kājas īkšķi, kad man ir pohas, kad man kāds netīšam uzgrūžas vai kad nomirst mana vecmāmiņa. Tāpēc es neiešu izkārt plakātus visās iespējamās vietās, draudot esībai un Dievam, ka lai apvalda ciešanas, citādāk, es visu pasauli sodīšu un aizliegšu par to, ka tā ir stulba.
Es pilnība aicinātu plakātus, kuri mudinātu cilvēkus būt morālākiem un saticīgākiem uz cita pamatojuma, nevis ka būt lohiem ir noziegums.
- Post a comment