Manuprāt vairāk gan apzinās, jo viņa ir diezgan woke. Tāpēc jau man žēl, jo es redzu kā cilvēks mokās ar neirozēm, pa pusei saprotot, pa pusei nespējot sevi apvaldīt. Man šķiet tāpēc mani tik ļoti iespaido viņas uzvedība, jo es man šķiet biju līdzīga, kad biju jaunāka - no vienas puses zinu, ka uzvedos pārspīlēti, bet daru to tikuntā, jo nav spēka uzvesties sakarīgāk. Bet varbūt, kā ar visu, es savu pieredzi kļūdīgi projicēju uz pavisam citādāku cilvēku.

Man šķiet uzmanīgs iejūtības un mierīgas stingrības mikslis ir labsākais saticības profilaksei. Man šķiet ir ļoti svarīgi cilvēkam atbildēt ar labu, līdz ko viņš izrāda sapratni un uzlabo savu attieksmi; bet tas ir ļoti grūti, jo man vismaz bieži kaut kāda mana daļa grib sodīt cilvēku par viņa neirozi un izvirdumiem - tas savukārt, cilvēka stāvokli pasliktina vēl vairāk, un iespējams pat pastiprina viņa neirozi, jo tiek apstiprinātas kaut kādas viņa ekspektācijas - ka pasaule tiešām ir slikta vieta, kur viņam nav vietas, tātad neiroze ir pamatota.

So jā, es arvien brīnos, ka šķietami visgarlaicīgākajos ikdienas kontekstos (kā darbs un kolēģi) uzrodas fundementāli, ētiski un filozofiski mācības izaicinājumi un mācības!