Man jau arī patika tā intervija. Vienkārši viņš vienmēr savā komunikācijā ir tik pārdabiski perfekts, ka pat vismazākās atkāpes no šīs perfekcijas, uzreiz pamanu. Plus es ļoti pamanīju, ka viņš ir nospriegots un sūri grūti "izrāda" coolness and collectedness, just to snap and flip a little once in a while. Kamēr pārsvarā visās citās intervijās, viņš ir kaut kā organiskāk un atbrīvotāk bijis perfekts. Viņš izmeta kādas 2 -3 sājas replikas (neatceros precīzi, bet ko tādu, ka intervētāja drošivien domā, ka ļaunie vīrieši un patriarhija pie visa vainojami), man šķiet brīdī, ko tu pamanīji, kad viņu izjautāja par sieviešu tiesībām pagātnē, un kad varbūt viņam nebija, ko atbildēt, viņš minstinājās.

Man šķiet viņš atbildi uz tavu 3. jautājumu ir kaut kur jau sniedzis, bet varbūt ne pietiekami bieži un izvērsti. Es pati sliecos domāt, ka tā kā kopš cilvēku pirmsākumiem sievietes, kā mazākus un fiziski vājākus cilvēkus, vīrieši ir sargājuši pret elementiem, un ekskluzīvi bijuši atbildīgi par smagu fizisku darbu, lai nodrošinātu fizisku izdzīvošanu esībā priekš abiem dzimumiem, tad šī atbildība korelējās ar legal rights. (Varbūt jo legal decisions dictate the infrastructure and opportunities of fulfilling these responsibilities). Tāpēc arī es pilnībā piekrītu, manurpāt, JP kurš uzskata, ka ir dispicable uzskatīt, ka vīrieši sievietes ir malevolently apspieduši, kamēr viņi ir tām palīdzējuši izdzīvot. Viņš vienmēr min par piemēru izgudrojumus, kas atvieglo sieviešu dzīvi (tur tamponus, the pill, etc. which is a major, major improvement), lai pasvītrotu, ka pārsvarā vīrieši ir pret sievietēm bijuši atbalstoši un sargājoši. Tas tiek apliecināts arī brīdī vēsturē, kur sievietes ieguva legal rights. Lai arī daļa vīriešu tam izrādīja pretestību, visticamāk, manuprāt, dēļ ieraduma, inerces, lielākā daļa vīriešu bija atbalstoši, tāpēc arī tas notika. Respektīvi, tas, ko cilvēki uzskata par opresiju vai tirāniju, manuprāt, ir bijusi vienkārši uz bioloģiskām atšķirībām izveidojies dzīves modelis, kurš ticis mainīts, līdz ko par to radusies neapmierinātība, līdz ko radušās jaunas idejas kā var dzīvot. Tas ir mans pagaidām nenopulētais viedoklis, bet es par viņu jūtos diezgan droša, un vienmēr pati esmu jutusi no vīriešu puses pārsvarā sargājošu un atbalstošu attieksmi. Un es tev piekrītu, ka būtu derīgi šo izvērst un artikulēt tā, lai kliedētu misconceptions and aggravations, labs jautājums.

Par 2. jautājumu man šķiet viņš atbildētu, ko tādu, ka jāsako vienkārši Jēzus arhetipa paraugam, bet, protams, tas ir nereāli. Es domāju, ka viņš ir diezgan pesimistiski noskaņots pret cilvēku kapacitāti uz labiem darbiem. Man šķiet tas arī ir viņa galvenais sakāmais, ka sistēmas anihilācija (marxist conspiracies) ir slitākais veids kā iznīcināt korupciju hierarhijās, kamēr uzņemties individual responsibility, lead by example, kļūt kā Jēzum vai kaut kādam Jocko Willink ar radical responsibility, ir labākais veids as far as he's concerned.

Par lobsteriem, tu domā tā, ka varbūt pašreizējie studies nevar tikt attiecināmi uz tik senu pagātni? Ka varbūt senāk viņiem nebija serotonīna un to mehānismu, kas savukārt invalidē viņa teoriju? Jā, it would be good to clarify. Es pieļauju, ka biologi varētu būt diezgan droši par to, kādā laika skalā attīstās dažādi bioķīmiskie orghanismu atribūti, salīdzinot ar citām sugām. Tāpēc, ar zināmu precizitāti var projicēt pašreizējo organisma setapu un pagātni un nākotni. Kā nekā viņš teica, ka biological continuity is a thing, a fact. Man vienkārši negribētos ticēt, ka JP nebūtu ļoti rūpīgi šo izpētījis un par šo pārliecinājies pirms tam. Kaut gan es bieži pieķeru sevi domājot, ka dažās instancēs, kur viņš kaismīgi deklamē faktus, viņi izklausās pārāk dramatiski un varbūt pat izpušķoti. Yet, viņam vienmēr ir reference azotē.