- vēlreiz, runa ir par Kolektīvo Atmiņu, kurā nav noliedzams, ka Ulmaņlaiku tiek vērtēti ar ļoti pozitīvu zīmi, nesenajā lielpublikācijā par 15.maija LV vēsturnieki to kārtējo reizi izceļ un ir spiesti bezspēcīgi atzīt, ka Ulmaņlaiku LV kalpoja kā viens no treknākajiem argumentiem LV valstiskuma atjaunošanai.
- kaut kāds dīvains šķīrums starp Mītu un Realitāti. Mīts jau nenozīmē, ka kaut kas ir fikcija vai meli. Tas ir tāpat kā, teiksim, apgalvot, ka "mīts par labajiem Zviedru laikiem" ir "tikai mīts". Bet tas nav tik vienkārši. 90tajos un 2000šo sākumā bija gana daudz cilvēku, kuri subjektīvi atcerējās Ulmaņlaikus. Tāpat kā trimdas latvieši. Atcerējās un pierakstīja. "kurš vēl atceras strēlniekus un neatkarības karu?" - ģimenes un paaudzēs, no mutes uz muti atceras.