ar apbriinu un skumju aizkaitinaajumu veeroju kaa mazi cilveeki pasaulee sevi nostaada uz savaam skatuveem un griezhaas un atraadas un skalji runaa un smejaas, drosmiigi darot visaadas lietas un ar katru taadu darbiibu atraadot ka vinji ir individuaali
es gribeetu kaut neviens nekad nebuutu atklaajis kosmosu un lielas lietas, kas liek justies tik mazam