man ir pretenzijas pret to kaa ir ievirziijusies mana dziive. shodien paarlasiiju kaliforniju, un sapratu, ka pirmo reizi muuzhaa juutos taa, ka vairs neesmu jauna un ir nosleedzies taads svariigs dziives posms, kad vareeju atljauties buut stulba un prieciiga un drosmiigi dramatizeet. tas ir kaa atklaat ka zaales kas man paliidzeeja ir tikai cukura placebo tabletes, un turpinaat vinjas lietot buut muljkjiigi

es vienmeer tik ljoti esmu gribeejusi buut patiesa pret sevi un citiem, bet jo vairaak es censhos jo vairaak izdomaaju un sakonstrueeju stulbumu

veel mani nepamet sajuuta ka man ir laiks atkal aiziet, doties kaut kur citur, kur pavadiit paaris gadus, jo esmu sev un paareejiem te apnikusi, vajag nosleepties atkal.. tas shkjiet shausminoshi un neiespeejami njemot veeraa cik ljoti es miilu visaadus cilveekus, kuri to pat nenojaush. ja es vareetu, es vinjiem iekjertos rokaa un mees pastaigaatos saulee un kjertu taurinjus

gribu kaut ko noturiigu un fundamentaalu, un atkal man gribas krist celjos, skalji teikt 'tas bija tik sen' un ilgi raudaat