Es nesauktu lielo apziņu par basic, un man reāli šķiet, ka cilvēks ir lielās apziņas orgāns. Tādā ziņā priekš lielās apziņas cilvēku pasaulei bez cilvēka (un cilvēka procesora) nav realitātes - jā. Bet es domāju, ka lielā apziņa, tās nolūks, ir pieredzēt potencialitāti caur cilvēku. Potencialitāte rodas caur cilvēku. Un cilvēka uzdevums ir taisīt potencialitāšu fraktāļus, kas sadalās aktualitāšu gabaliņos. Es tiešām, tiešām sliecos domāt, ka tā ir totāla, fundamentāla kļūda ticēt, ka cilvēks ir kaut kas pats par sevi. Kamēr es piekrītu, ka apziņa spēj aktualizēties limitētās "formās" tikai caur cilvēku. Un tur ir tas paradoks - apziņa rada kaut ko pati no sevis, kas to enhanco limitējot (as in upside down, to padara mazāku bet intensīvāku). Tāds apburts loks, apburta hierarhija, kas krāmejot dīvainus fenomenus vienu uz otra rada savādas realitāšu cilpas, kamēr visam apakšā ir kaut kas viens.