I just had the most profoundly fucked up hair experience. Tam līdzinās tikai gadījums pirms desmit gadiem, kad pirms lidošanas uz Portugāli es prikola pēc netīšām nogriezu īsus matus un izskatījos pēc skaista, meitenīga zēna. That said, tipiski, es toreiz prasīju, lai man apgriež galus un atstāj matus ar zoda līniju, bet tipiskais 'no baby I shall wreck and ruin your hair now' frizieris nofeiloja atšķirt zodu no ausīm. Šķiet pagāja kādi pāris vai trīs gadi, kad man atkal bija normāla garuma mati.

Šodien, however, vēl no rīta man bija skaisti gari mati, un es biju iedomājusies joka pēc nolīdzināt galus, jo ir pavasaris un new existential mind state new me, bet cik es saprotu pašlaik ir varbūt retrogrāds. Biju pieraksījusies pie friziera salonā, kurā matus griezu prims gada, toreiz, pie eleganta, hotsky Itāļu čaļa. Toreiz man matus apgrieza tā, ka iznākot no salona I felt springy and shiny, kā beibe no 90.o gadu šampūnreklāmām, so I inferred that perhaps this is some sort of a reliable statistic I can base my decisions on, wrong. Ierados šodien salonā un mani sagaidīja vecs Itāļu mužiks, kurš izskatījās pēc fizikas skolotāja. Retrogrāds iesākās ar to, ka kaut kāda random vecene man mazgāja matus, ar manieri tādu it kā mani mati un galva būtu Džordans Pītersons, un viņas rokas ultimate left snowflake liberal warrior person. Cietos, jo domāju, ka varbūt vienkārši esmu pārāk jūtīga, and some roughness might do me good. Tad mužiks man sāka griezt matus, it was over pretty quickly, neko īpaši nedomāju, līdz brīdim, kad viņš sāka likt layers, paņemot random matu šķipsnas un vienkārši apgriežot ar tādu manieri, it kā viņš teatrāli izliktos par frizieri. Paprasīju, ka gribu tikai rough dry, un pēc izžāvēšanas īsti nevarēju saprast, kā mati izskatās, so aizgāju mājās cerībā, ka gan jau izskatās labi. Pa ceļam nopirku toletes papīru un kāpostgalvu.

Atnākusi mājās uzreiz devos pie spoguļa un nezināju smieties vai raudāt vai dusmoties, like it is not clear. Sapratu, ka viņš man ir izrobojis matus, nogriezis daudz īsākus nekā prasīju, layers ir random robi, priekšā mati ir dažādos garumos. Mani pārņēma jauna nepieredzēta sajūta. Parasti es esmu maigs trusītis, but how dare he mess with my goddess power hair! I felt sort of a righteous, focused rage, uzvilku atpakaļ mēteli, zābakus un skrēju ārā konfrontēt veco frizieronkuli. Ienākusi salonā redzu, ka viņš griež matus kaut kādam čalim, un uzreiz prasu, ka vajag ar viņu runāt. Viņš saka, ka jā ok, no problemo, kas noticis. Es sirdīgi izklāstu savu sašutumu, jāatzīst diezgan teatrāli un saasināti, lietojot diezgan aizvainojošas, concise metaforas. Pielīdzināju viņa friziera prasmes manām matu griešanas prasmēm, kad man bija 12 gadi, which is still legit, surely he must realize this. Prasīju lai man atdod naudu, bet viņš piedāvāja nošņikāt vēl matus, lai izlabotu savu kļūdu. At this point I was pretty apathetic and confused, so piekritu, ka lai viņš pasaka kā gan kaut ko tādu vispār var izlabot. Viņš mani nosēdināja un sāka šņikāt priekšējos matus, at which point, es neizturēju un iekšējā riebumā un protestā teicu, ka no sir this is not going to work, can I just have my money back and go. Viņš man atdeva ģengu un es devos uz citu salonu uz blakus ielas. Karstiem vaigiem izklāstīju savu sāpi, un lai arī viņiem nebija nevien brīva pieraksta, viņi mani iebukoja citā viņu salonā vienu metro pieturu tālāk, pēc 45 minūtēm. Gāju uz turieni kājām, sašutusi, nogurusi, dusmīga, un full of bitter, yolo-ish lols. Tur mani pieņēma jauka meitene Claire, kura iedeva man padzerties ūdeni un mierīgi un profesionāli nokonsultēja, kas jādara un ķērās pie darba. Viņa manu fucked up griezumu nosauca par pretty basic, un ka visticamāk tas frizieris was not aware of current trends and techniques. Protams, ka nebija, jo viņš ir fiziskas skolotājs!

Pēc 30 minūtēm mani mati, paldies Dievam, izskatījās simetriski un maigi, with minimal robi. Lai arī man tagad kādu laiku būs īsāki than usual mati, viņi izskatās teju kaut kā nonchalant and maigi, un tikai minimāli geeky, I shall survive, persist and bear my cross. Claire mani pierakstīja atkal uz 19. jūniju uz follow up, un par šo emergency procedūru neprasīja naudu. Es apmulsu, šokējos, pateicu paldies un atstāju viņai £10.00 dzeramnaudu. Izgājusi no salona, es vēl kādu minūti gāju pa ielu ar kognitīo disonaci, nesaprotot kāpēc man nebija par šo servisu jāmaksa, jo this is not how capitalism works, why free, what is meaning, why happening, vai man iet atpakaļ un pieprasīt paskaidrojumu?

Atnākušai mājās mani pārņēma spēja līdzjūtība pret fizikas skolotaju, kauns, nožēla. Es apsvēru viņam aizsūtīt vēstuli ar atvainošanos un naudu, bet then again, he did legitimately wreck my hair, so varbūt tāda damsel in distress + hysterical metaphors viņam būs lietderīga mācība.