Es iesāku lasīt Homo Deus, bet mani atsita viņa nicīga un sarkastiskā maniere. Irlā, uz skatuves gan viņš bija jauks un pūkains.

Es vienmēr paturu prātā, ka pašreizējo tehnoloģiju robežas nav nekas limitējošs, jo pēdējo gadsimtu, dekāžu pieredze taču klaji demonstrē, ka ir notikušas neiespējamas lietas, neparedzētas lietas. So es domāju, viņa grāmata ir laba ar savu skaļumu, jo cilvēki pārsvarā vienmēr dzīvo no izejas punkta, ka nekas traks jau nevar notikt, līdz notiek neparedzētais, ārpus līdzšinējā frame of reference. Tāpēc mani tik ļoti iedvesmoja, ka toreiz Tegmārks savā runā teica, ka viss, vajag tagad un uzreiz dibināt filozofisko ētikas komiteju, citādāk pavisam drīz būs par vēlu.