Es domāju tikuntā ir vērts tad teikt cilvēkiem par elli un šausmām. Jo agri vai vēlu viņi paši to redzēs, piedzīvos un sapratīs. Es piekrītu, ka agrāk man pašai patika tikai vienradži, tāpēc I know what you mean, ka cilvēki uzreiz sabožas tādas lietas dzirdot. Tā vienkārši ir bērnišķība. Bet viņi to piedzīvos, it's just life, it is existence. So varbūt tad tev vienkārši jāizvēlas nest šī nasta, viņiem to pateikt un saņemt pretī infantīlu božšanos. Jo mēs labi zinām, ka nepateiktais arī ir sava veida elle.