Paldies, tu faktiski devi atbildi par kataklizmām un Dieva plānu, uz ko man it kā pašam taču bija jau jābūt atbildei pēc luterāņu teoloģijas, jo Luters & co, daļēji reaģējot uz predestinācijas un ļaunuma problēmas jautājumiem, izdalīja Dieva atklāto un apslēpto gribu, atklātā griba ir rakstos, Jēzū, dabiskajā likumā, ētikā, un tā ir visiem skaidri darīta zināma un redzama, taču apslēptā griba ir tā, kura vada pasauli un notikumus jau kopš pasaules sākuma, arī redzot visu laiku, visu bijušo un nākošo vienlaicīgi, perspektīva, kas pieejama tikai Dievam kā visuvaldītājam un mūžīgam, un ar kuras palīdzību viņš viltīgi jau kopš pasaules sākuma apspēlē sātanu un ļaunumu, lai pašās beigās to galīgi satriektu, taču šajā apslēptajā gribā mēs nekādi nevaram ielūkoties un izspekulēt, mums tikai atliek uzticēties, ka beigās sātans tiks uzveikts, mīlestība uzvarēs, zināmā mērā ir jau uzvarējusi gan individuāli, gan kolektīvi, tāpēc Vitgenšteins pēc Džeimsa izlasīšanas uzsver, ka visminimālistiskākā un tiešākā reliģiozitātes koncepcija, viņaprāt, ir tajā sajūtā, ka par spīti visam, par spīti trakākajām lietām un ciešanām, ar mani nekas ļauns nevar notikt, es esmu pasargāts un viss būs labi, lai vai ko empīrika teiktu pretī. Jā, tiešām, tā ir praktiskā dievbijība, uzticēšanās mācība, ko mēs nekad visas dzīves garumā nevaram līdz galam apgūt, jo mēs visi gribam izspriest pēc "skatīšanas", nevis pēc ticības, paldies vēlreiz.

Ciešanas ir bezgalīgi egalitāras. Mēs varam būt visbagātākie, priviliģētākie, un dzīvot labāk par senajiem karaļiem, taču ciešanu iespējamībā un pieejamībā, neizbēgamībā mēs esam tādās pašās bezgalīgi vienlīdzīgās pozīcijās kā visi citi, neatkarīgi no šķiras, rases, dzimuma, statusa, mantas, laikmeta, gudrības utt. Esi materiāli nodrošināts, tev pie kājām ir visa pasaule? Tas nekas, ciešanas pie tevis ieradīsies visnegaidītākajā un, jā, sāpīgākajā, intīmākajā veidā, lai tu zinātu savu īsto vietu esības kartē.

Prāts tiek sists krustā. Tas arī sniedz pareizo perspektīvu un samēru visā un uz visu.