Es zinu, es vienkārši gribu minimizēt kļūdas, but it feels like I'm doing the opposite.

Visticamāk viss ir cipariņi matricā, bet epifenomenons ir īsts.

Lai arī es esmu dzīva, es šķietu nepilnīgāka, ja neesmu piepildījusi kādu no universa plāniem. Bet es to neizdaru tikai tāpēc, ka es nekad nesaprotu, kuru plānu viņš grib, lai piepildu. Un nevienam negribas dzīvot nepilnīgam. Un ignorējot universa plānus es jūtos iedomīga un ļauna. I just don't know what to do.