Kad es esmu iemīlējusies es esmu pārdabiski skaista nāra ar dzidras mīlestības enerģijas eleksīra krūku rokā, tā ir neizsmeļama un es ar to aplaistu un dzirdu savus pavalstniekus, bet kad man vairs nav neviena mīlestības objekta, tad es pārvēršos vecā raganā, kas visiem klepo virsū kodīgus sodrējus. Labi, ka šīs abas daiļaviņas pagrabā ir iesprostojis mans mazliet sociopātiskais prāts, viņš tās tur ir iesprostojis jau visu mūžību un ir apmānījis kaimiņus, nav nevienā aizdomīgo tipāžu sarakstā, normāls cilvēks, vienkārši sēž uz dīvāna un izliekas, ka ir dzīvs.