Mierīgi varu iedomāties, ka bladerunner paslīd garām vai tikai ar acu kaktiņu (kā tas arī atspoguļojās box office), jo pēdējos gados publika gan medijos, gan mākslā ir tik ļoti barota ar šo tēmu, ka tiešām var būt "meh, kārtējā distopija, so what" - mani vnk ļoti iespaidoja režisora cita filma "Sicario", kas arī no malas var šķist kā kārtējā "drug war movie", bet tā nebija. Viens no impaktējošām atšķirībām ir a high degree of intimacy + bezpatosa/bezsentimentalitātes emocionalitāte, kas rada tādu kā biezuma, uzplēstas brūces efektu, kas man bija pēc abām filmām, kurās deep sadness un desperation simultaneously mijas ar joy, consolation, sense, apgaismība, purpose.