Tāpēc man šķiet jābūt paļāvībai atsaukties tām ēnām un ļaut tām envelop un pazudināt to visdārgāko, kas tev ir, daļiņu no prāta, kas tevi uztur kait cik sane and in deniel and bejng able to cope. Ar cerību un paļāvību, ka tas tumšais haosa okeāns, ko ēnu vēstneši tev šad tad parāda, kamēr centies būt sane, ka tajā ienirstot tu atgriezīsies atkal vietā, kurā tev nav bail no okeāna. Bet nevis tā 'nav bail', kā brīžos, kad piecelies un centies sakombinēt to sane self. Bet tā, ka tev nav nekas jāignorē, lai justos sane, tā, ka vari droši stāvët blakus savām bailēm un nāvei un lietuvēniem, jo esi tos iepazinis.

Es domāju, ka tas ir iespējams. In fact tas surrender un ticība, ka okeānā nirt ir vienīgais ceļš, ir vienīgais veids kā izkļūt no šīm elles mokām. Basically be allowing ēnas.