Neesmu pildījis mājasdarbu, lai izzinātu vārda Ego nozīmi dažādos kontekstos un skolās. Ego saprotu, piemēram, savā gadījumā, kā entitlement un citas bērnišķīgas vēlmes kašķēties un darīt visa veida nejēdzības. Un kā jau pozitīvu un negatīvu impulsu (emociju) vadītiem radījumiem, tāda rīcība, ja ir patīkama, var kļūt par paradumu. Tāda rīcība kļūst arvien spēcīgāka, līdz tas rada negatīvas sekas.
Šīs vēlmes un enerģija uz visām kaitīgajām lietām rodas no problēmas, kas manuprāt ir tā dzīvniek-cilvēciskā nepieciešamība, par kuru rakstīju. Un šajā visā var iesprūst ļoti dziļi, jo tā nav balansējoša sistēma. Problēma rada vēlmes un rīcības, kas gandrīz visos kontekstos tikai pastiprina problēmu.
Šāda veida ieilgušos konfliktos var atrasties ļoti daudz enerģijas - un meklējot, kur to likt, radītas daudz interesantu lietu un unikālu mākslas darbu.
Tā kā es to jūtu, Ego ir kaut kas evolūcijas rezultātā cilvēkos esošs, un tas ir ļoti vajadzīgs. Ja ar Ego saprot self un viss, ja to vaino pie visām sliktajām vēlmēm un darbībām, tad jā Ego ir slikts. Bet ja to uztver kā ziņotāju par problēmu. Ja tas radīts rīcībai ne tikai self bet arī ģimenes labā, ja tas ir apmierināts un kontrolējams sabiedrībā.. Tad iespējams to sauc citādāk, bet tas ir tieši tas, kas vajadzīgs.