tie ir bits an bobs, ko es laiku gaitā esmu aizņēmusies no infpu foruma personalitikafē.

vispār jūs mācāties/esat mācījušies kautkad par entity theorists versus incremental theorists? ka rietumu kultūrā ir izplatīts entity theorists, kas domā, ka tas cik viņš ir lielisks nosaka inherent īpašības, līdz ar to, ja esi dumjš, tātad esi dumjš un neko daudz tur nevar padarīt, toties austrumu kultūrās raksturīgs uzskats ka panākumi nāk ar pūlēm un ja esi dumjš, tad visticamak pietiekami necenties? mēs tagad sociālajā par to mācāmies un es sapratu, ka
damn, visu manu dzīvi lielākie pašpārmetumi un bēdas ir bijušas dēļ tā entity view, ka tākā, ja es kaut ko nevaru, kaut kas nesanāk, značit esmu stulba un nav vērts censties. un tik daudz veselīgāk būtu uz to skatīties tā ka varbūt tagad nesanāk, bet ar piemērotu effort un persistance lietas var dabūt gatavas.

ir pētījumi kā bērniem entity/incremental feedbacks no vecākiem rada konkrētus learning models, ja bērnus pēc labi paveikta darbiņa slavina kā 'well done, laikam esi ļoti gudrs', tad viņi pēc tam saskaroties ar grūtākiem uzdevumiem sevi šausta un nevēlas tādus risināt, jo tas apdraud viņu selfview, whereas, ja viņus slavina kā 'well done, tu ļoti pacenties', tad saskaroties ar grūtākiem uzdevumiem viņi pieliek pūles un pēc tam, kaut vai ja felo, ja viņiem jautā, kādu uzdevumu viņi vēlas risināt tālāk, to ar kuru viņi labi tika galā vai arī kādu no grūtajiem, viņi izvēlas grūtakos, lai turpinātu pierādīt, ka var pacensties un būt kruti continuously un ka tas nav kas tāds, kas vai nu ir vai nav.. dang.