Aw, jā, tas bija skaudrs moments tajā filmā, man toreiz skatoties aizsitās elpa.

I do agree par vērtību. Bet galvenais, ka ir taču tik daudz, ko sevī sakārtot. Cilvēks pats sev ir vesela pilsēta, valsts, un tā tālāk.. tik daudz kas tur ir iekšā, kas prasa tūlītēju uzmanību, atrisinājumu, reakciju. Dažreiz pārņem sajūta, ka ja tu tagad un uzreiz tam neķersies klāt, tad vienkārši nevarēsi nemaz neko citu padarīt pasaulē.

Un var būt arī tā, ka jo dziļāk tu skaties savā dvēselē un prātā, jo skaidrāk redzi, ka vērtība ir tikai tik daudz, cik pats to esi radījis sevī iekšā. Ka neviena ārēja pasaules vērtība nav ne graša vērta, tikai kā tās ko tu jūti sevī iekšā, visa pasaule no tām ir atkarīga.

Es te pārāk aplinkus un dīvaini runāju, es mēģinu pati sev izskaidrot, ko es tieši domāju dvēseles sakarā.. bet šķiet, ka nav nekas viens ko pateikt, kas uzreiz neizraisītu nākošo, kas jāsaka, tāpēc āpstāšos šeit.