Forši, man prieks, ka tev arī patika viņu lasīt! Ja jau tev patika, tad varbūt tev ir zināma vēl kāda tamlīdzīgi laba lasāmviela, ko tu varētu man ieteikt, es tad priecātos.

Jā, iespēja sabojāties ir Dieva iebūvēta, šķiet to var arī saukt par 'brīvo gribu'. Es arī nedomāju, ka cilvēki ir pelnījuši elli, un to cik daudz Terēze to atkārto, viņa visticamāk vienkārši mēģina pasniegt savu jušanos, kā grēciniecei. Pat ne tīšam grēciniekam, bet vienkārši, nezināšana kā grēks, un pat ne tas, nezināšana kā vājība, labojama kļūda, bet ak cik daudz ir nezināšanas visu laiku, perpetually. Protams, šādi redzot, un vienmēr saņemot piedošanu, cilvēkam tā arī ir jāsaņem, nedrīkst justies vainīgs un bezcerīgs, drīzāk atkal un atkal pateicīgs.

Kopumā man šķiet, jo pazemīgāks cilvēks jūtas, jo eiforiskāka šķiet eksistence. Bet te es arī runāju tikai par itnuitīvām sajūtām.