interesanti, kā viņš vispār tika tik augstu, turklāt tajā partijā! taču kristiešiem šādi nenovērsāmi būs arvien vairāk, neseno dienu skandāls USA ar Sandersa pretkonstitucionālo religious test arī ir telling: http://www.npr.org/sections/thetwo-way/2017/06/09/532116365/is-it-hateful-to-believe-in-hell-bernie-sanders-questions-prompt-backlash
sevišķi video: https://www.youtube.com/watch?v=jjQSwYV5Qzs
tāpēc, protams, kristieši netic, ka vēstures gals ar liberal love and kindness pasauli ir iestājies, kur nu vēl progresa ideja, Jēzus pats saka, ka īsi pirms pašām beigām kristiešiem klāsies sūri. UK dati arī runā paši par sevi - https://www.gatestoneinstitute.org/10124/london-mosques-churches tikai tur kristiešiem nākotne dubultsūra - no vienas puses sekulārie heiteri, no otras puses allahu akbar. tāpēc pēdējos mēnešus "kristiešu mediju apcirkņos" uz urrā tiek grozīta un apspriesta grāmata "Benedict Option" (http://www.theamericanconservative.com/dreher/benedict-option-faq/ ; https://www.firstthings.com/article/2017/05/benedict-option), viņš saka, ka kristieši patreizējā arvien naidīgākajā pasaules situācijā nevar balsot ne par vienu, ne par otru politisko spēku, nedz paši kaut ko darīt agorā, tāpēc vienīgais, kas kristiešiem rietumos atlicis, ir BenOp jeb exodus no pārējās sabiedrības, veidojot pašiem savu pasauli ("baznīcu"), kultūru, community (viņš daudz izmanto piemērus no ortodokso jūdu stratēģijām un tīklošanās). protams, man kā luterānim šāda opcija, lai gan kārdinoša, raisa divējādas sajūtas - Luters no klostera tieši atgriezās pasaulē (un Bonhefers to sauc par otru lielāko frontālo triecienu pasaulei kopš Kristus), tā teikt, ienesa klosteri pasaulē un pasaulīgumu svētīja, nopietni uztverot apustuļa "kristieši ir pasaulē, bet nav no pasaules", tāpat man nepatīk daudzu protestantu misionāru sakāvnieciskums, viņi saka "rietumi ir lost cause, tāpēc fokusēsimies uz trešo pasauli, jo tur mūsu lieta iet uz urrā", es uzskatu, ka tieši tāpēc, ka rietumi ir a lost cause, tiem vēl jo vairāk ir nepieciešams Kristus, kas neapšaubāmi misionāra darbu dara divtik grūtu (sludināt vēsti apgabalā, kas vēsti pēc sākotnējas pieņemšas jau ir noraidījis un uzskata, ka dzīvo paradīzē (vai ka vismaz ir dažus soļus no paradīzes)).

nesen noskatījos Silence, un lai gan rietumos šobrīd ir tikai ziediņi, salīdzinot ar Japānu, Romu pirmajos gadsimtos un šodienas ISIS, lika aizdomāties. "mans spēks nespēkā varens parādās". tieši Silence kontekstā atcerējos vienu svaigu gadījumu ar kārtējo ISIS slaktiņu, kas vērsts ekskluzīvi pret kristiešiem: pludmalē viņi grieza rīkles koptiem, vispirms jautājot, vai gadījumā nevēlies noliegt Jēzu un pieņemt islāmu. neviens nenoliedza Jēzu un visi saņēma martīriju - starp viņiem bija kāds random džeks no Čadas, kas bija sort of indigenous nonreligious, kad viņam džihādists jautāja: "vai tu atsakies no Jēzus", viņš esot teicis, ka viņam ir tāds pats Dievs kā visiem pārējiem, kuri viņam apkārt ar tik lielu pārliecību devušies mūžīgajā dzīvībā. viņš tad arī saņēmis martīriju. (te viņa bilde: http://bombayorthodoxdiocese.org/what-made-a-non-believer-chadian-citizen-die-for-christ-along-with-his-20-coptic-christian-friends/
)
citā gadījumā: "According to one of the chaplains of the group, Father Rashed, as each pilgrim came off the bus they were asked to renounce their Christian faith and profess belief in Islam, but all of them—even the children—refused. Each was killed in cold blood with a gunshot to the head or the throat." (http://www.fdesouche.com/856927-egypte-lei-revendique-lattentat-qui-fait-29-victimes-coptes)
rietumnieki un akadēmiķi, protams, kā allaž, ir gudrāki un labāki par visiem citiem, jo mēs rietumos taču dzīvojam ļoti tolerantā un plurālistiskā sabiedrībā.