es būtu dzēsis, jo celsme ir tieši tajā aspektā, ka sev pasaki "ir svarīg lietas par to, ko gadiem esi rakstījis un domājis", nav nekā svētīgāka, kā redzēt savas domas un vārdus izdzēstus, nenozīmīgus, bet pašam as a bare life turpināties par spīti šķietamam bagāžas zudumam, tad saproti, ka esi kaut kas vairāk un nereducējamāk par saviem vārdiem un domām, lat ja par visu izteikto ir jānes augstākā atbildība. meistara pilotāža gan būtu izdzēst arī pdf failu, uz ko roka nevar celties, jo "tik daudz laika, domu un spēka ieguldīts", lai gan in reality, words are only words, they had their say, now let being be, jo cilvēku vārdi ir kā maģija, filozofi un subjekti nobur sevi un realitāti ar šo augstāko un raksturīgāko no cilvēku prasmēm. tiesa, cibas jau atšķiras, manas cibas jau ilgstoši, īstenībā jau no paša sākuma, ir cīņas cibas, sākumā unconsciously angst ridden, pēdējās purposefully polemically driven, un tās arī var dzēst, jo cīņas ir situatīvas un attiecas uz konkrēto brīdi, cīņas vārdi ir vēsturiski piesaistīti, citas cibas savukārt ir tās reflektīvās, iekšējo un ārējo vērojošas, kas jau pretendē uz pārvēsturisko mūžīgo "tagad", vakar, šodien, rīt (un cīņas vārdā es te piebilstu, ka tieši šīs supposed mūžīgās tagadnes pretenziju dēļ šādas cibas arī būtu jādzēš, just for the sake of historical existence)