dazhreiz es eju pa ielu, un no aptuvenas nekurienes mani notriec vilnis vecu saapju. bet varbuut tas ir tikai nogurums. tu juuties kaa apshljaakts ar darvu. es domaaju energjeetiski cilveeki kas naak pretii to varbuut juut. dazhreiz es no riita ieeju darbaa, varbuut mani no riita ejot pa ielu uz darbu apshljaaca vilnis vecu saapju, un ieejot no riita darbaa pa durviim, lai arii es neesmu aareeji mainiijusies, es domaaju, cilveeki juut cik es esmu netiira un grimstosha

es domaaju, cik no taa ir manas iedomas?

varbuut man bija kaadi 13, kad es pirmo reizi nojautu sho saapju esamiibu. pirmsaakumos taas bija raupjas un metamorfozas, kaa motors un viesulis, kaa stangas vai svins. bet tagad tik vieglinjas, kaa putninjsh viitero really

ar katru gadu taas izkristalizeejas, laiktelpas alkjiimija. mirdzosha, smalka, trausla saapeeshana kaa shkjidrauts, liegi paarklaajas man paari, kad es saprotu, ka nav ne manis ne darvas.

shovakar izgaaju pa aardurviim iznest miskastes maisinju, iestaajies silts, medains, zaljsh, pavism liegs un svaigs vakars - darva sejaa, plaushaas

bet nee, tas ir mans mirdzoshais saapju shkjidrauts ne darva. es to tiira, maiga un sirdskaidra sev lieku apkaart un rotaajos. bezgaliigs maigums really

un driiz man man pat nebuus jaaizsedzaas ar nekaadiem glupiem shkjidrautiem, nulle egoistiskas rotaashanaas. tikai tiiras baltas saapes, kas iisteniibaa ir miilestiiba, take it or leave it, i always take it forevermore

---

es zinu, ka man apzinjaa ir visas atbildes, bet dazhreiz liidz paarsvaraa, es juutos kaa maldoties neapzinaataa teritorijaa, kuru maac iemidzinosha migla. es gribu nosaukt miljards lietu vaardos, izgaismot visu ar speeciigu, skurbinoshu staru, bet neviens vaards nav gana nosliipeets, nav pat maziitinja seerkocinja. ja vien es vareetu dot lietaam vaardus, tad man paarietu saapes. vai man shie vaardi ir jaauzmin, vai tie pie manis atnaaks pashi? es nezinu, un tikmeer saap. varbuut saapes tieshaam ir miilestiiba. varbuut nezinaashana ir miilestiiba. domaaju, rakstu aplinkus, pa rinjkjiem, izmisiigi, bezceriigi, apaatiski, uzstaajiigi, luudzoshi, pakljaaviigi, uzticiigi, lai tikai izmakshkjereetu aaraa to vienu vaardu, kas glaabtu.

daljeeji negribas iet pastaigaaties pa apzinju, jo taas plashums shkjiet necilveeciigs un neticams, ne iz shiis pasaules. bet esot aarpus apzinjas, pasaule smacee, te viss redzamais ir tik mazs, gauss, saskaitaams, neredzamais - nesasniedzams. es juutos klaji iespruudusi starp pasauli un apzinju. dazhreiz. citreiz es starp taam dejoju, es gribu taam abaam pakjert rokas un luugt lai taas kopaa dejo, nu luudzu sapluustiet dejaa, iemiilieties, miiliet, esiet laimiigas kopaa, nu luudzu luudzu, luudzu..

---

peedeejaa laikaa shkjiet, ka ir totaali vienalga kas ar mani notiek, totaali vienalga par naakotni, naudu, notikumiem. lietas neshkjiet atshkjiriigas, viss ir viens un tas pats. jebkas ir ok. on some level. es zinu kaa vinja (es) reagjees. desmit minuutes taa emocija, 3 dienas cita emocija, riiciiba 1, riiciiba 2, riiciiba 3, shaada emocija, peec tam taada.. 01100110 01101111 01110010 01100101 01110110 01100101 01110010 01101101 01101111 01110010 01100101 00001101 00001010 00001101 00001010

un pat shaada bezatbildiiga sajuuta nebiedee.