es gribeetu, lai man dziivee apkaart ir vairaak nedepresiivu cilveeku. es peedeejaaa laikaa juutos, kaa visi (dazhi, ljoti maz) paziistamie cilveeki padodas skumju purvam. taads tumshs duljkjainums, un vinji labpraataak tur vaaljaajas un vaimanaa, nekaa domaa par kaut ko gaishu. protams, es apzinos, ka dziive by default ir bitchslappin' vobla, un ka cilveekiem ir tiesiibas uz heartfelt vantablack downward spiral, bet kur tad ir mana vieta? justies aizvien vientuljaak un vientuljaak savaa dziives izjuutaa starp it kaa paziistamiem civleekiem kurus es paziistu aizvien mazaak un mazaak? sliideet projaam kameer vinji sliid projaam, normaali - expansion of the universe. man ir taada sajuuta, ka vecaa pasaule mani leeni bet uzstaajiigi stumj aaraa, bet veel nav nekaadas jaunaas pasaules, kas mani uzkjertu. well, i guess i will just potter around on my own.

jebkuraa gadiijumaa, es juutos mieriigi. mani nekas nevar izniicinaat, jo es jau biju izniicinaata simts reizes ieprieksh.