es zinu, ka sho ir uzrakstijushi jau simts tuukshtoshi cilveeku, bet tagad kad es pavairaak skrienu, es uzreiz juutos kaa concise Trinitija. my body is poetically aligned in the spacetime, pretii skaudriem veejiem es zibinu mirdzoshus vaigu kaulus, es laiktelpaa manevreeju eloquently pielietojot jaunus perfekti simetriskus muskuljus un  korigjeeju kustiibu nianses maigi liidz milimetriem. manas acis ir skaidras kaa puleets kristaals un spiid kaa karsta riita saule, mana aada ir gluda kaa pasaule pirms rashanaas, manas domas ir balti, dzidri nogatavojushies baltie dzidrie. mana apzinja ir gatava. es eju pa ielu un savaa pasaulee es esmu dieviete. es pagaidaam eju pa zemi, bet mans galameerkjis ir tikai fantastiskas dimensijas. es esmu parasta, bet caur sho superspeeju es esmu incognito un elpu aizraujoshi briiva. kameer iluuzija veel leeni kuup, miglas shkjidrauts, es juutu, kaa atomi ir strauji, karsti, mirdzoshi, un vienaa zibens mirklii izdziivo bezgaliibu un atpaklj, un uz priekshu un uz augshu un dzilji iekshaa un visur.

veel es secinaaju, ka man ir vieglaak izteeloties (kad nepiecieshams) unity consciousness nevis no apakshas bet no augshas. kad cilveeks ir gatavs atveerties, tad duuja nolaizhas no debesiim uz vinja, un vinjsh tagad ir piesaatinaats ar sveeto garu, kas liist un liist iekshaa kaa dzidra miilestiiba. bezmazvai kaa unity consciousness saakumaa iedeesta cilveeku Zemee, un kad vinjsh ir nogatavinaajies, tad vinjaa kaut kas atveras, un tad vinjsh var pildiities ar sho energjiju un guidance. sanaak, ka cilveeku pasaule ir taads mega-daarzs, kas vairaaku simtu tuukstoshu gadu laikaa ir diidzis un audzis un plaucis, un agri vai veelu pukjes viena peec otras veersies valjaa un pildiisies ar silto gaismu, un tad buus saldi auglji. man shkjiet ir saacies pavasaris