dievinjsh ir rozaa zilonis istabaa.

pirmkaart neuztvert cilveekus un notikumus personiigi, neobjektificeet tos, bet gan zinaat tos kaa dieva darbariikus, lai ielauztos man praataa un sirdii un tur iekoptu un izveidotu kaut ko skaistu. tikai peec tam uztvert cilveekus un notikumus personiigi, lai noveerteetu to individuaalo skaistumu un vienreiziigumu, un labaak saskatiitu sevi kaa spogulii ar nianseem.

un taapat ar sevi.

kameer es esmu aiznjemta uztverot sevi, citus, un notikumus personiigi, dievs ir pacietiigs rooziigs maigs zilonis, kas bezgaliigi gaida katru naakmo reizi, kad es izrausiishos no savas snauduljoshanas iluuziju un pasaku pasaulee, un kjershos pie darba un patiesas redzeeshanas

tad apjaust, bet ne paarsteidziigi, ka kaut kaadaa zinjaa es esmu pati istaba un maigais, rozaa zilonis un viss kas bezgaliigi notiek