Tas, kas ir mazliet mākslīgs lielpilsētās, ir dzīvošana prātā. ilūzija, ka ar prātu visu var izdomāt, bet nevar, pusi no visa domā ķermenis, un sajūta, ko tu apraksti, ir tieši ķermeņa sajūta, un prāts var ņemties cik grib, viņš nevar izdomāt sevi ārā no sevis paša. ķermenim vajag dabu, labu ēdienu, kustības, citu cilvēku pieskārienus vai tuvumu, un arī kaut kādu psihedēlisko telpu (dejošana)